Profesionālā izglītība

Intervija ar Hannes Kail, pēc pasūtījuma izgatavotu mēbeļu pārdošana / dizains, uzņēmums Aruut OÜ

Uzņēmums nav tieši iesaistīts. Bet man ir atļauts turpināt mācības pēc ierastā darba laika.

Šī programma noteikti ir ļoti noderīga. Gan zināšanu, gan vietējās sociālās dzīves ziņā. Mēs iegūstam daudz jaunu zināšanu un nodibinām jaunus kontaktus savā jomā.

Nevaru norādīt uz trūkumiem - tādu nav :) Ir daudz priekšrocību - šī programma paplašina redzesloku  un sniedz daudz zināšanu. Programma man palīdz atsaukt atmiņā iepriekš apgūto. Mācību centrā ir ļoti moderns aprīkojums un ļoti labi skolotāji.

Šī programma noteikti jāpaplašina, mūsu jomā trūkst apmācītu darbinieku, kuri domātu plašāk. Citos segmentos varētu būt un noteikti būs līdzīgas programmas. Piemēram, metāla rūpniecībā, pārtikas rūpniecībā. Pārējo izglītojamo pieredze paplašina redzesloku un raisa pārdomas.

Mida Kalvaitienė, Personāla un darba drošības un veselības departamenta vadītāja

Theca Furniture ir dāņu mīksto mēbeļu ražotājs, kurā strādā vairāk nekā 800 dažādu jomu speciālistu, sākot no drēbniekiem un polsterētājiem līdz dizaineriem, grāmatvežiem un personāla speciālistiem. Uzņēmums īpašu nozīmi piešķir savu produktu kvalitātei un ražošanas efektivitātei. Tāpat uzņēmums 2021. gadā savās rūpnīcās Lietuvā plāno radīt vairāk nekā 300 jaunas darba vietas. Tāpēc uzņēmumam ir ļoti svarīga darbinieku kompetence visās jomās, un es esmu pārliecināta, ka mans kā personāla un darba drošības un veselības departamenta vadītājas galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai uzņēmuma produktus ražotu darbinieki, kuriem ir atbilstošas prasmes.

Manuprāt, darbinieku prasmes ir nepārtraukti jāuzlabo. Šim nolūkam ir dažādas metodes: darbinieku rotācija, dodot viņiem iespēju piedalīties apmācības kursos vai iepazīt citu uzņēmuma darbinieku darba procesus un ļaut viņiem dalīties pieredzē ar citu nozaru darbiniekiem. Šī iemesla dēļ uzņēmums piedalās dažādās iniciatīvās un projektos, no kuriem viens ir Skilled-Up.

Dalība projektā Skilled-Up mums ir atmaksājusies. Piedaloties projektā, darbinieks, kurš mūsu uzņēmumā strādā par polsterētāju, varēja iegūt gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas dažādās ražošanas jomās; tostarp kvalitātes vadībā, saziņā, izejvielu piegādes ķēdes, arodveselībā un darba drošība un vides aizsardzībā. Pats polsterētājs īpaši novērtē projekta unikālo iespēju iepazīt citu rūpniecības uzņēmumu darbiniekus un apmainīties ar pieredzi. Es no sirds ceru, ka programma turpināsies un citiem Theca Furniture darbiniekiem būs iespēja piedalīties.

Martin Lõkov, produktu dizainers un Darkenergy OÜ īpašnieks

Esmu produktu dizainers un nodibināju uzņēmumu Darkenergy OÜ, lai realizētu savas idejas. Man ir zināšanas par produktu dizainu, bet ļoti maz par ražošanu un vadību. Tāpēc bija tikai dabiski pievienoties šai programmai.

Programma ir ārkārtīgi noderīga. Tas aptver plašu tēmu un aspektu spektru attiecīgajā nozarē. Visi mūsu pedagogi ir ļoti profesionāli, ir patīkami piedalīties viņu lekcijās. Bet jaunu draugu un biznesa partneru satikšana ir papildus pievienotā vērtība šai programmai.

Vienīgais trūkums ir tas, ka jāizlaiž viena darba diena. Viens iespaidīgs sasniegums ir tas, ka TSENTER ir ieinteresēts, lai es pasniegtu lekcijas par produktu dizainu uzņēmējiem un pēdējo kursu studentiem. Otrs vēl svarīgāks ieguvums ir sadarbības nodibināšana ar Kase Furniture OÜ (vienu no programmas Skilled-up dalībniekiem). Līdz šim mēs esam izstrādājuši jaunu zīmolu un divus jaunus produktus, kuri ir gatavi drīzumā nonākt tirgū, un daži produkti ir izstrādes beigu posmā. Un tas ir tikai mūsu sadarbības sākums.

Šī programma noteikti jāpaplašina visos iespējamos veidos un jāpārnes arī uz citiem segmentiem un nozarēm. Manā gadījumā tas bija lielisks katalizators maniem biznesa centieniem. Programma Skilled-Up nodrošināja jaunus dizaina pasūtījumus manam uzņēmumam un pavēra iespējas, par kurām es nevarēju pat sapņot pirms piedalīšanās šajā programmā.

A/s Latvijas Finieris personāla attīstības dienesta vadītāja Gunita Meiere

Apmācību programma ir balstīta uz Vācijas pieredzi, kas pielāgota Baltijas valstu kokrūpnieku vajadzībām. Latvijā ir darba vidē balstītas izlglītības iedīgļi, tomēr minētās programmas pieeja ir citādāka. Latvijā  jaunietis vispirms atrod skolu, kura tad meklē darba devēju,  kura darba vidē  apmācīt jauno cilvēku. Savukārt Vācijas pieeja ir tāda, ka darba devējs pie kura cilvēks strādā piedāvā viņam apgūt profesionālās papildus zināšanas, kuras nepieciešamas konkrētā amata (piemēram, vadītāja) sekmīgai pildīšanai. Nenoliedzami, ka motivācija cilvēkam mācīties, kurš jau atradis savu darba vietu un profesiju, sevi pierādījis un vēlas profesionāli augt, ir daudzkārt augstāka par tiem, kuri vēl attiecīgajā darba vietā nav strādājuši. Šajā apmācību programmā esam iesaistījuši četrus darbiniekus. Darba devējam gan jārēķinās, ka šie četri cilvēki divas reizes nedēļā mācās un tāpēc jāplāno, kas viņu aizstās šajā laikā.

Esošajiem vai topošajiem  pirmā līmeņa  vadītājiem ir vajadzīgas plašas zināšanas ne tikai par ražošanas procesiem, bet gan par daudzām citām jomām. Bija paredzēta arī pieredzes apmaiņa ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas, taču Covid-19 laikā tas varētu arī netikt īstenots. Esmu pārliecināta, ka pēc šīs mācību programmas apgūšanas esošie vai topošie pirmā līmeņa vadītāji būs daudz augstākā līmenī, kas būs ieguvums gan viņiem pašiem, gan arī uzņēmumam. Šīs programas otrs mērķis bija izstrādāt apmācību programmu un to akreditēt kādā izglītības iestādē, tādējādi projektu padarīt pieejamu daudz palašākam interesentu lokam. Šobrīd viss pilotprojekts balstās uz kokapstrādi, bet nākotnē varbūt šo vērtīgo pieredzi varētu izmantot arī citās nozarēs

Andis Araks, Rīkotājdirektors SIA Krauzers

Zināšanu apvāršņa paplašināšana un kvalifikācijas paaugstināšana vadītājiem  ir priekšnosacījums konkurētspējas paugstināšanai visā uzņēmumā

Tādu ieguvumu perspektīvā divu darbinieku apmācībai  šīs programmas ietvaros redz SIA Krauzers valdes priekssēdētājs Andis Araks. «Uzņēmuma ieguvums, viennozīmīgi ir iespēja paaugstināt zināšanas un kvalifikāciju saviem darbiniekiem, kas savukārt iegūtās zināšanas spēs izmantot kvalitatīvākai  pienākumu izpildei un dažādu procesu pilnveidošanai,» uz jautājumu  kādus redz šīs apmācību programmas ieguvumus, atbild A. Araks. Viņš atzīst šodienas pasaulē zināšanām ir izšķiroša loma gan darba ražīguma (efektivitātes), gan resursu taupīšanā, jo visa pamatā ir darba organizācija, kur nianses spēlē izšķirošo lomu. A. Araks pozitīvi vērtē piedāvāto izglītības programmu. «Tā bija lieliska iespēja padziļināti apgūt dažādus tematus, paplašināt zināšanas, kuras vēlāk ir iespējams izmantot pilnveidojot dažādus procesus sava uzņēmuma darbības ietvaros,» skaidro A. Araks. Viņš uzver, ka  praktisko nodarbību ietvaros, apmeklējot dažādus savā nozarē vadošos uzņēmumus, bija iespējama savstarpēja pieredzes apmaiņa. « Praktiskās nodarbības pamatā norisinājās laikā kad tika apmeklēti apgūstamajai tēmai atbilstoši uzņēmumi un tās pamatā bija sasaistītas ar ražošanas procesu, kas ļāva labāk izprast apgūstamo tematu,» uz jautājumu par praktiskajām nodarbībām atbild A. Araks.

Gatis Eglītis, SIA IKTK izpilddirektors

"Pateicoties “Skilled-Up” programmai, mums būs kompetenti vadītāju, kuriem būs daudz labāka izpratne par procesiem uzņēmumā un viņi varēs veiksmīgi vadīt ražošanu. Šīs programmas laikā mēs apmācījām divus pirmā līmeņa vadītājus, kuriem abiem ir liela praktiskā darba pieredze, bet nav pieredzes kokapstrādē. “Skilled-Up” mācību programma nav klasiska izglītība, bet tā ir vērsta uz praktisko iemaņu apgūšanu un pieredzes apmaiņu, kas arī ir liela programmas priekšrocība. Darbinieku apmācība “Skilled-Up” programmas ietvaros ir arī ieguldījums uzņēmuma nākotnē un konkurētspējā. Lai gan vienmēr pastāv risks, ka labi apmācīts darbinieks pametīs uzņēmumu, es uzskatu, ka risks ir vēl lielāks, ja darbiniekus neapmāca un viņi paliek uzņēmumā. Es varu teikt tikai to, ka abi vadītāji, kas piedalās “Skilled-Up” mācību programmā, jau ir piedāvājuši vairākas inovācijas, kuras viņi redzēja pieredzes apmaiņas ietvaros citos uzņēmumos. Tas ir arī pierādījums šīs mācību programmas vērtībai.”

Andrejs Domkins, SIA IKTK ražošanas vadītājs

"Gandrīz katrā programmas daļā mēs esam praktiski strādājuši un spējuši sevi pierādīt. Tādā veidā mēs pieredzējām un iemācījāmies jaunas lietas. Man īpaši noderīgi šķita citu uzņēmumu apmeklējumi, jo tie raisīja jaunas idejas. Saziņa ar citiem vadītājiem man sniedza iespēju apskatīt vienu konkrētu problēmu no vairākiem skatu punktiem un atrast dažādus risinājumus.”

Andris Koris, SIA Konto valdes loceklis

“Skilled-Up” programmā esam apmācījuši vienu no saviem darbiniekiem - Gati Kļaviņu. Viņš strādā mūsu uzņēmumā jau 18 gadus un pirms diviem gadiem tika paaugstināts amatā par ražošanas vadītāju. Iepriekšējas zināšanas kokapstrādē viņš bija ieguvis Cēsu tehnikumā.

Galvenais ieguvums no dalības šajā programmā ir tas, ka pēc apmācībām Gatis vienmēr ar interesi runā par dzirdēto, redzēto un uzzināto. Tas jau pierāda, ka apmācības ir interesantas un noderīgas. Es nedomāju, ka visu var izmērīt tikai skaitļos. Es ļoti ceru, ka pēc šīm apmācībām jaunajiem vadītājiem būs mazāk nepazīstamu terminu, vairāk kontaktu, vairāk ieskatu procesos un vairāk drosmes stāties pretī visiem ražošanas izaicinājumiem. Es arī ļoti ceru, ka iegūtās teorētiskās zināšanas viņiem dos lielāku pārliecību un nostiprinās kā līderus.

Galvenais iemesls dalībai programmā bija programmas moduļu saturs. Manuprāt, moduļos bija gandrīz viss, kas jaunam ražošanas vadītājam būtu jāzina. Tikpat svarīga arī ir iespēja apmeklēt Igaunijas un Lietuvas uzņēmumus, kas citādi ir grūti paveicams.

Arī komunikācija komandā ir svarīga tālākizglītības jomā: kā runāt ar kolēģiem un kā risināt problēmas? Tikpat svarīgas ir zināšanas par ražošanas izmaksu uzskaiti, kas arī bija daļa no “Skilled-Up” programmas. Vēl viens izšķirošs faktors bija fakts, ka programma tika izstrādāta kokapstrādei. Turklāt apmācības notika Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, kur strādā augstas klases pasniedzēji. Es arī gribētu pieminēt, ka mācību programma mums bija pieejama. Pozitīvo īpašību summu  papildināja arī iepriecinošs fakts, ka apmācības notika darba laikā."

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) lepojas, ka ir viena no deviņiem Erasmus + nozares prasmju alianses projekta "Skills for Baltic Wood Industry - European Quality in Profession Education and Training" (saīsināti "Skilled-Up") partneriem!

17 dalībnieki ir veiksmīgi pabeiguši kokapstrādes nozares pirmā līmeņa vadītāju apmācību programmu "Skilled -Up" 2019/2020 Viru profesionālās izglītības centrā, Igaunijā. Apmācību noslēgumā dalībnieki izgatavoja leļļu mājas, kuras tiks dāvinātas četriem dažādiem bērnudārziem. Programma saņēma ļoti pozitīvu dalībnieku novērtējumu. Viņi novērtēja programmu ar 4,67 no 5 iespējamiem punktiem par kritēriju, vai tā atbilst viņu gaidām. Dalībnieki arī apstiprināja apmācību programmas lielo nozīmi viņu profesionālajā karjerā. Iegūto pieredzi un zināšanas pozitīvi novērtēja arī dalībnieku darba devēji.

2. jūlijā darba devēju un izglītības iestāžu pārstāvji Latvijas Darba devēju konfederācijas organizētajā tiešsaistes diskusijā pārrunāja  darba vidē balstītu  mācību īstenošanas iespējas augstākajā izglītībā. Dr. silv. Sigita Liše no mūsu projekta partnerorganizācijas Latvijas Lauksaimniecības Universitātes iepazīstināja dalībniekus  ar projekta “Skilled-Up” norisēm un turpmākajām plānotajām aktivitātēm. Diskusijas ieraksts pieejams šeit.

Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas sagatavošanai nav uzskatāms par satura apstiprinājumu, kas atspoguļo tikai autoru viedokļus, un Komisija nevar būt atbildīga par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Projekta partneru tikšanās 2020. gada 23. martā "Covid-19" pandēmijas dēļ notika tiešsaistē. Tomēr tikšanās noritēja veiksmīgi, un partneri pārrunāja plānoto darba kārtību - apmācības progresu  Baltijas valstīs un turpmākās projekta aktivitātes.

Mācību programmas pilotēšana Baltijas valstīs tika uzsākta 2019. gada rudenī. Katrai valstij ir izdevies īstenot vienu mācību moduli un sākt otro. Programmas dalībnieku un viņu darba devēju atsauksmes ir  ļoti pozitīvas. Dalībnieki ir apmierināti ar programmas saturu un īstenotajām darba vidē balstītām mācībām.

Pandēmijas dēļ apmācības šobrīd ir pārtrauktas visās trīs valstīs. Tomēr projekta partneri strādā pie iespējamiem risinājumiem krīzes laikā un plāno aktivitātes nākamajam projekta periodam, ieskaitot mācību programmas turpināšanu un dalībnieku mobilitāšu uzsākšanu.

Vairāk informācijas par projektu: www.skilled-up.eu

2019. gada oktobrī “Skilled-Up” projekta ietvaros Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir uzsākta mācību programmas “Ražošanas vadība kokapstrādē” īstenošana. Divas trešdaļas no mācību programmas norisināsies uzņēmumos, tāpat tiks organizētas mobilitātes vizītes uz citu Baltijas valstu uzņēmumiem. Pirmajās pilotapmācībās piedalās 50 pārstāvji no dažādiem ražojošajiem uzņēmumiem, un turpmākos divus gadus viņi aprobēs programmu, lai tā apmierinātu nozarē strādājošo izglītības vajadzības un nākotnē būtu pieejama plašākam interesentu lokam.

No 6.06. līdz 7.06.2019 Tsenter kokapstrādes kompetences centrā Vaimelā, Igaunijā projekta partneri no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas tikās, lai apspriestu projekta tālāko gaitu, 1. līmeņa augstākās modulārās izglītības programmas attīstību Baltijas valstu kokapstrādes nozarē. Tikšanās laikā tika apspriesti sasniegtie rezultāti, uzlabots moduļu saturs un saplānoti nākamie soļi.

Mācību programma sastāvēs no sekojošiem 10 moduļiem: industriālais dizains, industriālās tehnoloģijas, komunikācijas metodes, darbības izmaksas, uzņēmējdarbības vadība, darba drošība un vides aizsardzība, plānošana, kontrole un komunikācijas sistēmas, vadība un personāla vadība, personāla attīstība un kvalifikācijas projekts. No 2019. gada septembra partnervalstīs tiks uzsāktas apmācības pirmajos moduļos. Mēs priecāsimies par uzņēmumu interesi. Lai saņemtu vairāk informācijas, lūdzu, sazinieties ar mums: dominic.otto(at)ahk-balt.org .

Š.g. 7. decembrī Latgales Industriālajā tehnikumā notika Vācijas Ārlietu ministrijas finansētā projekta “Ceļā uz videi draudzīgu būvniecību Latvijā” noslēguma pasākums. Tā laikā Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera sadarbībā ar Dienvidtīringenes Amatniecības kameras profesionālās izglītības un tehnoloģiju centra BTZ Rohr-Kloster, Latgales Industriālā tehnikuma un Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma pārstāvjiem plašākai auditorijai prezentēja projektā paveikto.

Pasākuma dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar Vācijā organizētā praktiskā darbsemināra saturu un norisi. Semināra gaitā sešiem Latgales profesionālās izglītības iestāžu (PII) pedagogiem bija iespēja iepazīt Vācijas kolēģu pieredzi videi draudzīgas būvniecības jomā, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējai amatniecībā un enerģētikā, kā arī videi nekaitīgiem būvmateriāliem. Praktiskās nodarbībās projekta dalībniekiem bija iespēja izmēģināt roku darbā ar mālu, aizpildot pildrežģu konstrukcijas ar ekoloģiskiem māla ķieģeļiem un pēc tam tās apmetot ar māla materiālu.

Pēc tam Latgales Industriālā tehnikuma un Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma pārstāvji prezentēja abās projektā iesaistītajās profesionālās izglītības iestādēs audzēkņu un pedagogu kopīgi īstenotās aktivitātes.

Gūstot iedvesmu no Vācijā organizētā darbsemināra satura (vēsturisku būvju atjaunošana ar videi ekoloģiskiem materiāliem), Latgales Industriālais tehnikums novembrī organizēja seminārus un meistarklases PII audzēkņiem un pedagogiem. Vispirms Daugavpils cietoksnī sadarbībā ar SIA “Caparol” notika seminārs-meistarklase “Vēsturisko mūra sienu atjaunošanas principi”, kurā piedalījās audzēkņi un pedagogi. Pēc tam tehnikumā notika profesionālās pilnveides kursi pedagogiem par tēmu “Darba tirgū aktuālo prasmju ieviešana profesionālās izglītības saturā un profesionālo izglītības pedagogu praktisko darba prasmju pilnveide Būvdarbu nozarē: Zaļā ilgtspējīgā būvniecība”. Kursus vadīja zaļais būvnieks Mārtiņš Norvaišs, tādā veidā popularizējot ilgtspējīgas būvniecības ideju jau plašākam PII pedagogu lokam.

Savukārt Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēkņi sadarbībā ar projektā iesaistītajiem pedagogiem īstenoja savai profesionālajai specializācijai atbilstīgu projektu atjaunojamo energoresursu jomā. Lai popularizētu ilgtspēju un videi draudzīgu pieeju, audzēkņi savā projektā parādīja, ka tehnikumā un mājās pieejamiem izlietotiem materiāliem (piemēram, putu polistirolam, auduma atgriezumiem, dārza apgaismojuma lampiņām ar saules baterijām u. tml.) var piešķirt jaunu dzīvi. Izmantojot šādus materiālus, kas citkārt nonāktu atkritumos, audzēkņi sadarbībā ar pedagogiem izveidoja mācību stendu, kas uzskatāmi parāda saules bateriju darbības principus. Turklāt arī vācu valodas stundās jaunieši padziļināti apguva atjaunojamo energoresursu jomas terminus vācu valodā.

Semināra izskaņā klātesošajiem bija iespējams gan prezentācijā, gan klātienē iepazīt Daugavpils Tehnikas un industriālo dizaina centru “Inženieru arsenāls”, kas 2022. gadā lielā konkurencē saņēmis Būvniecības gada balvas “Grand Prix” vērtējumu.

Projekta īstenotāji izsaka sirsnīgu pateicību Vācijas vēstniecībai Rīgā par atbalstu projektā, piedaloties noslēguma pasākumā. Tāpat pateicamies arī Latgales Industriālajam tehnikumam un Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam par aktīvu un radošu dalību projektā. Ceram, ka projekts “Ceļā uz videi draudzīgu būvniecību Latvijā” palīdzēja veicināt būvniecības jomas pedagogu un izglītojamo izpratni par profesionālās darbības ekoloģisko ilgtspēju un ikdienas profesionālās dzīves tiešo ietekmi, kā arī personīgās ietekmes iespējām!

Ar Vācijas Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu AHK laikā no 28.09. līdz 1.10.2020 projekta “Tu neesi sliktāks!” ietvaros organizēja virtuālu pieredzes apmaiņu ar Vācijas organizācijām ar mērķi veicināt izglītības un nodarbinātības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti Latvijā.

Sākotnēji projekts tika plānots kā pieredzes apmaiņas brauciens uz Vāciju, taču Covid-19 pandēmijas dēļ pieredzes apmaiņa tika īstenota virtuālā formātā. AHK sadarbībā ar apvienību “Apeirons” un biedrību “Deutsch – Lettischer Freundeskreis e.V.”  (Villiha, Ziemeļreinā-Vestfālenē), organizēja četras videokonferences, kurās tika apspriestas izglītības un nodarbinātības iespējas, vides pieejamība, valsts un pašvaldības atbalsts, brīvprātīgais darbs, brīvā laika pavadīšanas iespējas un iekļaušanās sabiedrībā.

Dalībnieki uzzināja, kādas aktivitātes tiek organizētas cilvēkiem ar invaliditāti Vācijā un Latvijā. Tika apspriestas gan atšķirības, gan kopīgās problēmas, kas vēl būtu risināmas. Ceram, ka nākamajā gadā būs iespēja organizēt braucienus un dalībnieki varēs iepazīt Vācijas organizācijas arī klātienē!

Profesionālās izglītības balvas „MĒS MĀCĀMies 2018“ laureāti iepazīst Vācijas profesionālās izglītības sistēmu.

No 24. līdz 28. septembrim AHK profesionālās izglītības komanda ar Dortmundes Tirdzniecības un rūpniecības kameras atbalstu pavadīja balvas laureātus pieredzes braucienā uz Vāciju. Trīs dienu laikā darba vidē balstītu mācību vadītājiem no Latvijas bija iespēja iepazīties ar daudzveidīgo profesionālo izglītību Vācijā. Programma tika veidota tā, lai iekļautu dažādus izglītības aspektus un nozares: apmeklējot Dortmundes komunālo uzņēmumu “Dortmunder Stadtwerke”, dalībnieki varēja iepazīt uzņēmuma mācību centra ikdienu, savukārt uzņēmumos “WILO” un “REWE” – pašu mācību procesa norisi darba vidē. Šeit Latvijas pārstāvji dalījās arī pieredzē ar vācu kolēģiem. Braucienu noslēdza vizīte Roberta- Boša vārdā nosauktajā profesionālās izglītības iestādē, kur dalībnieki guva ieskatu, kā norit mācību process profesionālās izglītības iestādē.

Šī gada 30. maijā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kameras īstenotā VETnet projekta ietvaros jau trešo gadu tika pasniegta profesionālās izglītības balva “MĒS MĀCĀMies”.

Balvas patroni ir LR Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un LR Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Šogad balva tika piešķirta aktīvākajiem DVB mācību vadītājiem, kas uzņēmumos īsteno darba vidē balstītas mācības. Balvas kandidātus izvirzīja uzņēmumi.

Žūrijas komisija, kurā tika pārstāvētas šādas institūcijas: Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Vācijas vēstniecība Rīgā un Prakse.lv, izskatīja visus pieteikumus un atlasīja sešus finālistus, kurus apmeklēja uzņēmumos.

No sešiem finālistiem, žūrija izvēlējās trīs laureātus:

Jānis Tenis (SIA “ADS Baltic”, Liepāja), Viktors Adelmanis (SIA “Bucher Municipal”, Ventspils) un Audris Lukaševičs (AS “HansaMatrix”, Ogre).

Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Valsts izglītības satura centra profesionālās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals un AHK reģionālais prezidents Latvijā Kaspars Kalviškis pasniedza profesionālās izglītības balvu un apsveica balvas ieguvējus. Laureāti saņēma piemiņas balvu un apmaksātu pieredzes apmaiņas braucienu uz Vāciju.

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera š.g. 28. un 29. septembrī Krāslavā un Daugavpilī uzsāka projekta “Ātro randiņu maratons Latgalē” pasākumu īstenošanu. Projekta iecere ir septiņās Austrumlatvijas pilsētās organizēt karjeras atbalsta pasākumu Ātrie randiņi, kura laikā skolēniem tiek sniegta iespēja iepazīt vietējos uzņēmumus un apzināt novada profesionālās izaugsmes iespējas.

Krāslavas Valsts ģimnāzijā pulcējās 50 skolēni no 2 pilsētas skolām. Iepazīstināt jauniešus ar savu uzņēmumu un karjeras iespējām tajā bija ieradušies astoņi vietējie uzņēmēji: IKU “Brāļi Vanagi”, SIA “IVIKS”, SIA “IV Plus”, z/s “Kurmīši”, SIA “LATGRAN”, SIA “NEMO”, a/s “Nidl”, IKU “Salve D”. Atklājot pasākumu, Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Moisejs uzsvēra jauna formāta karjeras atbalsta pasākumu nepieciešamību un izteica gandarījumu par uzņēmēju un skolu atsaucību.

Daugavpilī pasākumā piedalījās 60 skolēns no 15 Daugavpils pilsētas skolām. Sarunās ar skolēniem iesaistījās vietējie uzņēmēji SIA “Funny Land Centrs”, SIA “Latvijas maiznieks”, “Park Hotel Latgola”, SIA “Pica Serviss”, “Silene Resort & SPA”, SIA “Urbanfoods”, SIA “Zieglera mašīnbūve”, kā arī Daugavpils biznesa inkubators un biedrība “D-Juno”. Pasākumu atklāja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Jānis Dukšinskis, VFR vēstniecības Latvijā vēstnieka vietniece Manja Klīze (Manja Kliese) un Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Latvijas biroja vadītājs Māris Balčūns.

Latvijā projekts “Ātro randiņu maratons Latgalē” tiek īstenots ar VFR Ārlietu ministrijas finansiālo atbalstu.

• Nosaukums: Learning Outcomes Approach and ECVET Principles for Assessment and Validation of Workbased Learning and Apprenticeships: Training Programme and OER for VET and Enterprise Tutors
• AHK: partneris
• Datums: 01.10.2016 - 30.09.2018
• Programma: Erasmus+
• Citi partneri: Latvija, Igaunija, Somija, Vācija

ECVET-Enterprise projekta ietvaros tiek veidota mācību metodika un mācību programma darba vidē balstītu mācību vadītājiem un profesionālo izglītības iestāžu prakšu vadītājiem, kas iesaistās, uzrauga vai plāno iesaistīties staprtautisku prakšu īstenošanā. ECVET ir Eiropas kredītsistēma profesionālajai izglītībai un mācībām (European Credit System for Vocational Education and Training, ECVET), lai aprakstītu valstī piešķirtās izglītības kvalifikācijas, izmantojot sasniedzamos rezultātus (learning outcomes, LO). Izveidotā metodika tika pielietota ES līmeņa praktiskās mācībās pasniedzējiem no profesionālām izglītības iestādēm un mentoriem no uzņēmumiem. Tās notika interaktīva semināra veidā, kuru laikā pasniedzēju pāri (profesionālās izglītības un mācību iestādēm un uzņēmuma) varēja kopīgi apgūt uzdevumu sadalīšanu mācību rezultātu vienībās, starptautisku mobilitāšu plānošanu, līgumu sagatavošanu, sadarbību LO pieejas novērtēšanā un atzīšanā, kā arī saziņu ar praktikantu.

Programmas pamatā ir četru iesaistīto valstu pieredze un to piemērošana mācībām valsts un starptautiskā mērogā. Šis projekts turpina sistēmu salīdzināšanas un aprakstīšanas darbu, taču veic to praktiskā līmenī.

Partneri:

• Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LV) - vadošais partneris
• PIKC Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, VET school (LV)
• Tartu Kutsehariduskeskus, VET school (EE)
• WinNova, Satakunta, VET school (FI)
• Baltic Bright, SIA (LV)
• Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (DE)
• VISC Valsts izglītības satura centrs (LV)

Aktivitātes:

2017.gada 16. maijs - 20. maijs: Apmācības LTRK telpās par ECVET sistēmu un starptautisko mobilitāšu īstenošanu / Facebook

Apmācībās izmantotās prezentācijas:

• Laura Iveta Strode-EQF and ECVET and why do we need them (ENG)
• Vita Žunda-Learning Outcomes Based Approach in Assessment and Validation of WBL and Apprenticeships (ENG)
• Diāna Krastiņa-Learning Outcomes Based Approach in Assessment and Validation of WBL and Apprenticeships (ENG)

2018.gada 25. septembris Projekta ECVET- Enterprise nolēguma konference

2018. gada 25. septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras telpās notika Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projekta ECVET-Enterprise noslēguma konference. Konferences ietvaros tika prezentēti projekta rezultāti un tika diskutēts par ECVET principu pielietošanu darba vidē balstītajās mācībās un starptautiskā līmenī.

Projekts ECVET Enterprise tika īstenots no 2016.gada oktobra līdz 2018.gada septembrim un tā ietvaros notika 5 dienu apmācības, kur uzņēmumu un profesionālo izglītības iestāžu prakšu vadītāji mācījās un diskutēja, kā labāk vērtēt mācību rezultātus darba vidē balstītajās apmācībās, pielietojot ECVET principus. Tāpat projekta laikā tika organizētas deviņas mobilitātes, kur uzņēmumi uzņēma praktikantus no dažādām ES profesionālajām izglītības iestādēm, tostarp divas jaunietes no Latvijas projekta ietvaros devās praksē uz Vāciju un Somiju. Projekta laikā izstrādāti arī specializēti mācību materiāli par ECVET sistēmu darba vidē balstītām mācībām gan uzņēmumiem, gan profesionālās izglītības iestādēm. Tie pieejami mājas lapā: www.qualityplacements.eu/open-education-resources/. Viens no projekta ilgtermiņa rezultātiem ir arī piecu dienu mācību metodoloģijas izveide latviešu, igauņu, somu, angļu un vācu valodās.

Konferences programma pieejama šeit:

Konferencē izmantotās prezentācijas:

• ECVET Eiropas un Latvijas kontekstā, Antra Menģele, Valsts izglītības attīstības aģentūra (LV)
• Enterprise projekts un ko esam paveikuši Līga Sičeva , Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera, un Vita Žunda, SIA Baltic Bright (LV)
• Individuālā pieeja un kā to nodrošināt Liisa Sarasoja, WinNova, Satakunta, profesionālās izglītības iestāde Pori (Somija) (ENG)
• ECVET mobilitātes programmas dalībnieku pieredze Tartu, Ingrid Sööd ,Tartu profesionālās izglītības centrs (Igaunija) (ENG)

Ar Vācijas Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu AHK organizē un koordinē projektu, kura mērķis ir Latgales reģionā stiprināt sadarbību starp uzņēmējiem, vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm karjeras attīstības atbalsta un izglītības jomā. To paredzēts īstenot, katru mēnesi dažādās Latgales pilsētās organizējot t.s. ātros randiņus kā reģionā jaunu karjeras atbalsta pasākumu.

Projekta norise plānota septiņu mēnešu periodā. Sākumā tiek izvēlētas pasākumu norises vietas (Latgales pilsētas kā reģionālie centri). Pēc tam tiek veidoti kontakti ar vietējiem uzņēmējiem, katrai pilsētai izvēloties vietēji svarīgākos darba devējus, vispārējās izglītības iestādēm, kā arī profesionālās izglītības iestādēm. Tad tiek plānota ātro randiņu organizatoriskā norise. Laika periodā no septembra vidus līdz novembra beigām izvēlētajās Latgales pilsētās tiek organizēti t.s. ātrie randiņi kā jauns karjeras atbalsta pasākums. Katrā pilsētā dalībai šajā pasākumā tiek piesaistīti vismaz trīs uzņēmumi.

Projekts papildinās jau līdz šim Latvijā iesāktās un īstenotās aktivitātes karjeras attīstības atbalsta plānošanas un īstenošanas jomā.

Projekta norises laiks: 01.06.2017. – 31.12.2017.
Projekta finansētājs: Vācijas Ārlietu ministrija

Ar Vācijas Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu AHK organizē un koordinē projektu, kura mērķis ir palīdzēt Latvijas Latgales reģiona jauniešiem iegūt priekšstatu par izglītības un karjeras iespējām Rēzeknē un tās apkārtnē. Turklāt projekts stratēģiski paredz šajā reģionā iniciēt ilgtermiņa sadarbību starp valsts iestādēm (vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības iestādēm) un uzņēmējdarbības pārstāvjiem (uzņēmumiem).

Projekta sākuma fāzē tiek apzinātas Rēzeknē un tās apkaimē perspektīvās un pieprasītākās profesijas. Iesaistot karjeras izglītības jomas ekspertu no Vācijas, tiks organizēta ieinteresēto karjeras atbalsta pedagogu apmācība, kurā tiks aplūkoti pedagogiem būtiski karjeras izglītības jautājumi. Pēc tam Rēzeknē un tās apkaimē paredzēts organizēt trīs karjeras atbalsta pasākumus, kurās iesaistāmi uzņēmumi, vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības iestādes, kā arī pasākumu mērķa grupa – vietējie jaunieši.

Projekts papildinās jau līdz šim Latvijā iesāktās un īstenotās aktivitātes karjeras attīstības atbalsta plānošanas un īstenošanas jomā.

Projekta norises laiks: 01.08.2017. – 31.12.2017.
Projekta finansētājs: Vācijas Ārlietu ministrija

Ar Vācijas Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu AHK laikā no 01.06. līdz 31.12.2017. organizēja un koordinēja projektu, kura mērķis bija veicināt Daugavpils pilsētas un reģiona jauniešu iespējas apgūt profesiju un vietējos pilsētas un reģiona uzņēmumus nodrošināt ar darbaspēku. Projekts tika īstenots sadarbībā ar Daugavpils būvniecības tehnikumu un Daugavpils pilsētas uzņēmumiem.

Projekta sākumā AHK darbs bija galvenokārt vērsts uz pastiprinātu darba vidē balstītu mācību un to ieguvumu popularizēšanu uzņēmējdarbībā un sabiedrībā. Šajā nolūkā AHK vietējiem uzņēmējiem, profesionālās izglītības iestādei un sociālajiem partneriem organizēja dažādus seminārus, iepazīstinot ar izglītības iestāžu un uzņēmēju sadarbības modeli un raisot pieredzes apmaiņu. Līdzās minētajam pedagogiem tika nodrošināta iespēja Vācijā izzināt duālās profesionālās izglītības sistēmu, iepazīstot dažādus praktiskus piemērus Berlīnē un Potsdamā.

Pateicoties kopīgi īstenotajām aktivitātēm, septembrī profesionālās izglītības programmā “Inženierkomunikāciju tehniķis” mācības uzsāka 30 jaunieši. Seši no viņiem šobrīd profesiju apgūst darba vidē uzņēmumos “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” un “Daugavpils ūdens”. Pārējie jaunieši izvēlējās tradicionālo mācību formu. Tieši pašvaldības uzņēmumu piesaiste nākotnē varētu būt signāls privātajam sektoram, lai iesaistītos darba vidē balstītu mācību īstenošanā. Jaunā mācību programma Latgales reģionā šobrīd ir lielisks piemērs tam, kā īstenot speciālistu sagatavošanu, profesionālā izglītības iestādēm cieši sadarbojoties ar uzņēmējiem. Šī pirmā programma būs arī paraugs pieejai, kā arvien vairāk darba videi pietuvināt arī citas profesionālās izglītības programmas.

Projekta noslēgumā var secināt, ka ir sasniegti sākotnēji izvirzītie mērķi. Ieviešot izglītības piedāvājumu darba vidē balstītu mācību formā, profesionālās izglītības iestādei un uzņēmējiem ir radīts rīks, ar kā palīdzību iespējams pilnveidot profesionālās izglītības kvalitāti, nodrošināt reģionos nepieciešamos speciālistus, kā arī spēcināt uzņēmējus un reģionu kopumā. Projektā uzrunātie un iesaistītie uzņēmēji, kā arī sociālie partneri ir ieguvuši svarīgu signālu labākai izpratnei par darba vidē balstītu mācību priekšrocībām. Tagad viņiem pašiem ir jāraugās, kā to izmantot savā labā.

Projekta norises laiks: 01.06.2017. – 31.12.2017.

Projekta finansētājs: Vācijas Ārlietu ministrija

2017. gads VETnet komandai bija svarīgs gads. Pirmo reizi Latvijā tika pieņemti mutiskie pilotpārbaudījumi, balstoties uz Vācijas ekspertīzi un izmantojot kvalitātes nodrošināšanas elementus.

Profesijai Loģistikas darbinieks tika izveidotas divas eksaminācijas komisijas (viena Liepājā, otra Rīgā), kas darbojās pēc Vācijas mutisko pārbaudījumu sistēmas. Tās elementi ir: eksaminācijas kārtības pieņemšana, paritātes princips komisijā (darba devējs, darba ņēmējs un skolotājs), AHK izvēlas eksaminētājus pēc noteiktiem kritērijiem, eksaminētāju sagatavošanas seminārs un konfidencialitātes ievērošana AHK pavadībā.

Franks Dūze, pieredzējis darbaudzinātāju un eksaminētāju treneris kopā ar Annetti Merkelbahu (Schenker Deutschland AG), pieredzējušo eksaminētāju un darbaudzinātāju no Dortmundes Tirdzniecības un rūpniecības kameras divu dienu seminārā septembrī sagatavoja eksaminētājus mutiskā eksāmena pieņemšanai. Divas eksaminācijas komisijas tika trenētas darboties komandā, uzdot korektus jautājumus un izveidot uzdevumus, kā pārvarēt bailes no eksāmena un kā izvairīties no vērtēšanas kļūdām. Ar lomu spēļu palīdzību dalībnieki apzināti tika sagatavoti eksaminētāja lomai.

Pavisam kopā tika izveidoti 30 mutisko eksāmenu uzdevumi, kas izrādījās kā lielākais izaicinājums eksaminētājiem.

Oktobra sākumā 12 audzēkņi kārtoja eksāmenu Liepājā, ko pieņēma Rīgas eksaminētāji, savukārt Liepājas eksaminētāji vērtēja 17 Rīgas audzēkņu profesionālo kompetenci.

Ar panākumiem nokārtotie mutiskie AHK eksāmeni tika svinīgi nosvinēti AHK sertifikātu pasniegšanas ceremonijās Liepājā un Rīgā. Prieka ziņu dubultoja fakts, ka 2/3 no jauniešiem palika strādāt uzņēmumos.

Pēc pārbaudījumiem AHK aicināja eksaminētājus uz atkārtotu tikšanos kopā ar ekspertiem un Valsts izglītības satura centra pārstāvjiem, lai izvērtētu un pielāgotu mutiskā pārbaudījuma uzdevumus.

30 izmantotos pārbaudījuma uzdevumus eksperti pielāgos un izveidos līdzvērtīgākus, lai rezultātā tie veidotu pārbaudījuma uzdevumu datu bāzi.

Projekta apraksts

VFR Izglītības un pētniecības ministrijas finansētā projekta VETnet mērķis ir atbalstīt duālās sistēmas elementu ieviešanu profesionālājā izglītībā 9 AHK birojos: Ķīnā, Grieķijā, Indijā, Itālijā, Latvijā, Portugālē, Krievijā, Slovākijā un Taizemē.

Izmantojot kontaktus uzņēmēju un politiķu vidū, Vācijas Ārējās tirdzniecības kameras (AHK) veido nozīmīgu platformu dažādu profesionālo izglītības aktivitāšu organizēšanai attiecīgajās valstīs.

Piecu gadu laikā VETnet komanda īsteno pilotprojektus, kas atbalsta Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvu par darba vidē balstītu mācību ieviešanu, analizējot duālās profesionālas izglītības elementus, aktīvi strādājot pie profesionālās izglītības tēla celšanas visā sabiedrībā, kā arī atbalstot uzņēmumus darba vidē balstītu mācību īstenošanā. Projektu koordinē Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru apvienība (DIHK). Pilotprojekti ir uztverami kā "skatlogs", kas ilgtermiņā veicina vietējā darba tirgus situācijas uzlabošanu.

Mērķi

Projekta mērķis ir veicināt jau esošo starptautisko sadarbību, ko VFR valdība ir uzsākusi profesionālās izglītības jomā, un turpināt attīstīt AHK darbības virzienu profesionālās izglītības virzienā.

Vidējā termiņa mērķis paredz projektā iesaistītajās valstīs ilgtermiņā atbalstīt duālās izglītības elementu ieviešanu, tādējādi veicinot izmaiņas vietējās profesionālās izglītības sistēmā, lai nodrošinātu augstāku nodarbinātības līmeni.